ZEMEŅU KAPKEIKI AR ZEMEŅU SIERAKŪKAS CEPURĪTI

Vakar, kad ar skumīgu nopūtu pamājām ar rociņu Krāslavas ielas 7 logiem, izbraucot no pagalma, pārņēma tik smagas sajūtas, ka tā vien gribējās ko gaišu un vieglu vakaram. Tā rezultātā, manis un V. apvienotie spēki radīja zemeņu sierakūkas cupcakes! Es tik sen biju sapņojusi par iespēju tādas (nu ne jau tieši zemeņu sierakūkas, kaut jebkādas) uzcept, bet mūsu mājā nebija ne cepeškrāsns, ne miksera… Bet V. mamma savu virtuvi ir aprīkojusi gluži kā priekš ēdienu gatavošanas raidījumiem, jo šajā plašajā kulināra paradīzē var atrast pilnīgi visu, kas nepieciešams. Teikšu kā ir, mēs vēl īsti nemācējām pienācīgi ar tiem pričendāļiem izrīkoties, tāpēc mufiņu rašanās process netika fotogrāfiski iemūžināts šī vienkāršā iemesla pēc, ka tas bija ne sevišķi vizuāli pievilcīgs. Toties galarezultāts fotogrāfījās izskatās labāk, nekā dzīvē, bet garšoja tie labāk, nekā izskatījās. Ehh, pačukstēšu, ka mans mazs un nepiepildāms sapnītis ir būt izcilai kapkeiku cepējai un atvērt savu veikaliņu, kur pilsētnieki rindās vien stāvētu pēc rozā, gaišziliem, lilā, punktotiem un varavīksnes krāsu kapkeikiem… Cik skaisti gan tas būtu..

Recepte ir adaptēta no Cannelle et Vanille bloga un tradicionālais sviesta krēms nomainīts uz zemeņu sierakūkas cepurīti. Lūk oriģinālā recepte, bet zemāk mana variācija par tēmu (disclaimer – no gatavošanas un tai piederīgajiem paradumiem un terminiem sajēdzu visai maz, tādēļ piedodiet kļūdas un droši uzlabojiet receptūru :))

Sastāvdaļas:

MUFIŅI:
150g sviesta
1 1/2 glāzes cukura
2 glāzes miltu
1 glāze piena
1 paciņa vaniļas cukura
1 paciņa cepampulvera
4 olu baltumi
1 glāze zemeņu

Istabas temperatūrā pakausēto sviestu liek bļodā kopā ar cukuru un sāk miksēt kopā, pa ceļam pievienojot vaniļu, bet pēc tam – pamīšus nedaudz miltu, nedaudz piena, kā beidzamo atstājot pienu. Ak jā, neaizmirstam cepampulveri (kā es to aizmirsu)! Kad sastāvdaļas labi samaisījušās, liek šo bļodu malā un ķeras pie olu baltumiem. Tos ar mikseri puto tik ilgi, kamēr (izslēgtu) mikseri izceļot no maisījuma, putas veido vidēji stingras “spicītes”. Jāuzmanās, lai putošana nenotiek par ilgu, līdz putas paliek sausas, jo tās “atjaunot” nekādi nevarēs un būs jāsāk no jauna. Pēc tam uzmanīgi iecilā saputotos baltumus mīklā. Šo procesu vispirms iesaku izpētīt Youtube, ja tas, tāpat kā man, ir jaunums, jo tam ir izstrādāta īpaša metode (cut, fold and turn), kad ar silikona lāpstiņu (vēlams) mīklu un tai pa virsu esošās putas sagriež pa vidu, ar lāpstiņu pārceļ masu no malas uz vidu, tad pagriež bļodu un procesu atkārto.. Izklausās sarežģīti? Noskaties video! Ok, tik tālu esam tikuši! Tagad ņemam svaigās zemenes un sablenderējam, cik smalki vēlamies, un tik pat uzmanīgi iecilājam tās mīklā. Kad šī masa ir visbeidzot viendabīga, pilda to mufiņu formā (to var sapildīt gandrīz līdz augšai, jo mīkla pārāk ļoti nekāpj ārā) un liek uzsilušā krāsnī (~220 grādi) cepties uz kādām 10-14 minūtēm. Labāk jau pačekot, kā mufiņiem klājas, lai zinātu, cik ilgi un kādā temperatūrā tie sanāk visgardākie.

Tikmēr varam ķerties pie zemeņu sierakūkas toppinga. Šeit nu ir tā, ka varat sekot manai receptei, bet iesaku izmantot tradicionālo sviesta krēmu, jo manējais sanāca visai negaumīgs pēc skata.. Taču, ja vizuālais neuztrauc, tad seko norādēm!

CEPURĪTE:
1 paciņa maskarpones siera
1 mazā paciņa saldkrējuma
1 paciņa putukrējuma stindzinātāja
1 paciņa želatīna
pusglāze cukura
kāda ceturtdaļglāze zemeņu (vai cik nu pašam gribās)

Šo daļu mēs ar V. reāli improvizējām, bet viņa mamma ieteica veikt dažus labojumus procesā, tādēļ darām tā, kā viņa teica, un sākam ar maskarpones samaisīšanu ar cukuru un sablenderētām zemenēm. Pēc tam saldkrējumam pievieno stindzinātāju un saputo ar mikseri, līdz tas izskatās pēc putukrējuma, kuru pēc tam uzmanīgi iecilā siera-zemeņu mikstūrā (cut, fold and turn, cut, fold and turn!). Sagatavo želatīnu pēc norādēm un iejauc saldajā masā, tad liek ledusskapī uz sastingšanu.

Kad mufiņi ir izcepušies un atdzisuši, saldo masu liek pa virsu mafiņiem pēc izvēlētās metodes. Es ieteiktu dekorēšanai paredzēto instrumentu ar kādu platāku uzgali, bet pēc tam nobeidz kompozīciju ar kādu ogu, marcipāna figūriņu vai krāsainajiem cukurgraudiņiem. Tad ar lepnumu sejā pasniedz un gaida reakciju :)

Starpcitu, šie mufiņi sanāk tādi ļoti mīksti, maigi un “mitri”, tāpēc kāds var teikt, ka tie nav izcepušies (which is not the case, jo ilgāk cepot tie tikai piedegs), bet es domāju, ka tā ir tāda recepte un man viņi garšo daudz labāk kā sausi “izcepušies” mufiņi. Ja kādam gribas sausākus, tad attiecīgi mīklu jāmēģina dabūt mazāk šķidru, pievienojot mazāk šķidruma un vairāk miltu!

Lai labi garšo un paldies par oriģinālo recepti Cannelle et Vanille!