IZKAISĪTĀS UZMANĪBAS SINDROMS

Es bieži krītu panikā. Panikā par to, ka diena ir bijusi par vienmuļu, neesmu paveikusi pietiekoši daudz vai sasniegusi ko vērā ņemamu. Vienkāršākais veids, kā izsaukt paniku, ir aizvadīt laisku svētdienu, nedarot neko īpašu un pavadot daudz laika pie datora, televizora vai telefona ekrāna. Saka jau, ka vajag reizēm atpūsties, nedarot neko, bet vakarā panika klāt – ko es daru, ko gan es iesāku ar laiku, kas man tika dots? Un tā labi padomājot, visa saknē ir izkaisītā uzmanība, kuru mūsu paaudzei ir uzspiedušas tehnoloģijas. Tās ir visur klātesošas un vienmēr uzmanību novērsošas. Un manuprāt tieši šī pieredzes atšķaidīšana ir vainojama pie tā, ka ne tikai es, bet arī daudzi citi nejūt īstenu piepildījumu savā ikdienā. Bet ne viss ir zaudēts – glābiņa pamatā ir viens vārds. Iedziļināties. Iedziļināties tajā, ko mēs darām, ko mēs redzam, ko dzirdam, ko sajūtam. Ieklausīties sevī, savās sajūtās un apkārtējā pasaulē. Ik dienu pasaule mūs sagaida ar plašu sajūtu, pieredzes un notikumu gammu, ar neskaitāmām iespējām un izvēlēm. Izmantosim iespēju šajā pieredzē iedziļināties un to izbaudīt, neļaujot savai uzmanībai aizpeldēt. Tas nav viegli un prasa koncentrēšanos, īpaši tad, kad esam pieraduši pie tā, ka virtuālajā pasaulē viss ir vienkārši, ātri uztverams un neaizņem pārāk daudz laika. Bet darbs tiek atalgots ar daudz bagātāku, krāšņāku redzējumu. Izrādās, ka rīta kafija ir daudz gardāka, saruna – interesantāka, raksts pamudina uz pārdomām, brauciens sabiedriskajā transportā pārvēršas dokumentālajā kino, pastaiga gar jūru – atsvaidzinošā piedzīvojumā. Tu jau saproti – iespējas ir daudz un dažādas, atliek tikai iedziļināties mirklī, lai tas kļūtu par veselu pieredzi. Cerams, ka Tev šī nedēļa būs bagāta ar krāsainiem un atmiņā paliekošiem piedzīvojumiem, pat tad, ja tā būs parastākā ikdiena!