CEĻOJUMS LAIKĀ

Uhh, atkal jau jauna nedēļa sākusies! Man šī nedēļa iezīmēs vērā ņemamas pārmaiņas manā līdzšinējā dzīves ritējumā un jāsaka, kā ir – es esmu sajūsmā! Bet par to citreiz, kad viss būs pagājis garām un nomierinājies. Savukārt brīvdienās mēs ar V. beidzot devāmies uz nesen atvērto Rīgas Jūgendstila muzeju. Šis muzejs būtībā dod iespēju tā apmeklētājiem ieskatīties pēc labākajām jūgendstila interjera tradīcijām rekonstruētā dzīvoklī. Īpašas autentiskuma sajūtas, staigājot pa dzīvokļa plašajām telpām, nepārņem, jo vismaz es nevaru iedomāties, ka šādā dzīvoklī kāds varētu dzīvot. Ne jau laikmeta atšķirības, nē. Gluži vienkārši, muzeja radītāji nav spējuši atjaunot cilvēka klātbūtnes un “apdzīvotības” sajūtas. Vilšanos sagādāja arī apmeklējuma cenas un piedāvātās ekspozīcijas attiecība – 3Ls + 1,10Ls par fotogrāfēšanas atļauju (filmēt aizliegts, nezināmu iemeslu dēļ) no deguna par pāris istabu aplūkošanu šķiet nedaudz par skarbu mūsdienu ekonomijas apstākļos… Bet, protams, ka neko nenožēloju un bija interesanti pavadīt kādu brīdi skaistā, pat ja bezpersoniskā, jūgendstila dzīvoklī un patrenēties interjera foto. Ar pēdējo gāja visai bēdīgi, jo kārtējo reizi nācās secināt, ka manā arsenālā iztrūkst platleņķa objektīva. Jebkurā gadījumā šā visa rezultātu var aplūkot zemāk.